EN 1317 aizsargbarjeras: atbilstošas montāžas ceļvedis
Aizsargbarjeras, vidējās joslas barjeras un gala elementi ir ceļu aizturēšanas sistēmas, kas katru gadu mazina tūkstošiem negadījumu sekas Itālijā un Eiropā.
EN 1317 aizsargbarjeras nosaka klašu, CE marķējuma un veiktspējas ietvaru. Montāžā skaidri jānošķir projektētāja, ražotāja un montētāja lomas.
EN 1317 aizsargbarjeras: atsauces ietvars
Itālijas ceļu barjeru noteikumi veidojās ar ministriju dekrētiem, sākot ar 1992. gada dekrētu un turpmākajiem atjauninājumiem. ES Regula 305/2011 (CPR) padarīja CE marķējumu obligātu būvizstrādājumiem, tostarp ceļu barjerām. EN 1317 spēkā esošās daļas saskaņo prasības Eiropas Savienībā.
Ceļu barjeras ir drošības ierīces, kas izstrādātas, pārbaudītas un sertificētas saskaņā ar stingriem standartiem. Regulējuma attīstība ieviesa stingrākas prasības, reālus triecientestus un izmērāmus veiktspējas kritērijus.
Barjera jāuzstāda precīzi saskaņā ar ražotāja specifikācijām. Novirze var anulēt sertifikāciju.
EN 1317 daļas
EN 1317 sastāv no vairākām daļām, no kurām katra aplūko vienu aizturēšanas sistēmu aspektu:
- 1. daļa: terminoloģija un vispārīgie kritēriji.
- 2. daļa: drošības barjeru veiktspējas klases un pieņemšanas kritēriji, kas balstīti uz triecientestiem ar reāliem transportlīdzekļiem.
- 3. daļa: gala elementi un trieciena slāpētāji.
- 4. daļa: pagaidu barjeras darba zonās.
- Vēlākās daļas: specializēti temati, piemēram, barjeras motociklistiem un ekspluatācijas novērtēšanas kritēriji.
Aizturēšanas klases nosaka ar reāliem triecientestiem, nevis teorētiskiem aprēķiniem. Dažādas masas transportlīdzekļi, no 900 kg līdz 38.000 kg, tiek virzīti pret barjeru ar noteiktu ātrumu un leņķi. Barjeras izturēšanās nosaka aizturēšanas klasi.
Aizturēšanas klases un tipiskais lietojums
Klases nosaka barjeras spēju apturēt dažādas masas un ātruma transportlīdzekļus.
| Klase | Atsauces transportlīdzeklis | Tipiskais lietojums |
|---|---|---|
| N1 | Vieglie transportlīdzekļi (900 kg) | Pilsētas ceļi ar mazu ātrumu, stāvvietas |
| N2 | Vidēji transportlīdzekļi (1.500 kg pie 110 km/h) | Otrās kategorijas lauku ceļi |
| H1 | Smagie transportlīdzekļi (10.000 kg) | Automaģistrāles un ātrgaitas ceļi |
| H2 | Autobusi un smagie transportlīdzekļi (13.000 kg) | Vidējās barjeras uz automaģistrālēm, tilti |
| H3 | Smagie transportlīdzekļi (16.000 kg) | Augsta riska zonas, augsti uzbērumi |
| H4b | Ļoti smagie transportlīdzekļi (38.000 kg) | Tilti un viadukti ar intensīvu smago satiksmi |
Klasi izvēlas ceļa projektētājs. Montētājam jāpārbauda sistēmas atbilstība kontekstam un tā jāuzstāda saskaņā ar ražotāja precīzajām specifikācijām. Tabulas vērtības ir orientējošas atsauces pēc EN 1317-2. Precīzie testa apstākļi norādīti pilnā standarta tekstā.
CE marķējums: atbildība un dokumenti
Kopš 2011. gada CE marķējums ir obligāts visām Eiropas Savienībā pārdotajām ceļu aizturēšanas sistēmām. Marķējumā jābūt:
- ražotāja nosaukumam un adresei;
- marķējuma uzlikšanas gadam;
- atbilstības sertifikāta numuram;
- atsaucei uz saskaņoto standartu EN 1317-5;
- aizturēšanas klasei;
- trieciena smaguma līmenim un novirzei.
Par CE marķējumu atbild sistēmas ražotājs. Montētājam:
- jāpārbauda, vai sistēmai ir CE marķējums;
- tā jāuzstāda saskaņā ar ražotāja specifikācijām, bez izmaiņām;
- montāža jādokumentē ar montāžas ziņojumu;
- dokumentācija jāglabā vismaz 10 gadus.
Neatbilstoša montāža var anulēt CE sertifikāciju un negadījuma gadījumā pakļaut montētāju civiltiesiskai un kriminālatbildībai.
Kur aizsargbarjeru montāža ir obligāta
Itālijas noteikumi cita starpā min tiltus un viaduktus, vienmēr, vidējās barjeras uz sadalītiem ceļiem, uzbērumus, kas augstāki par 1 metru, bīstamus līkumus zem regulatīvajām rādiusa robežām, posmus ar pastāvīgiem sānu šķēršļiem, piemēram, kokiem, stabiem un sienām, mezglus un dažādu līmeņu krustojumus, kā arī zonas ar smagu negadījumu vēsturi.
Ceļa projektētājs izvēlas barjeras tipu un klasi, pamatojoties uz riska analīzi. Montētājs veic atbilstošu montāžu un ziņo par novirzēm no projekta.
Iedzīšanas iekārtas loma atbilstošā montāžā
Aizsargbarjeras atbilstoša montāža ir atkarīga no trim mehāniskiem parametriem, kas iedzīšanas iekārtai jānodrošina:
- Pareizs iedzīšanas dziļums: parasti 1,2-1,5 m standarta sigma stabiem.
- Pāļa vertikalitāte: maksimālā novirze no vertikāles 1-2°.
- Precīzs stabu attālums: parasti 2 vai 4 metri saskaņā ar projektu.
Šīs vērtības ir montāžas atsauces un neaizstāj konkrētajai barjerai piemērojamās vērtības. Precīzie skaitļi ir atkarīgi no attiecīgā standarta, projekta un ražotāja norādījumiem.
Mūsdienu iedzīšanas iekārtu, piemēram, TURCHI 260F, var aprīkot ar papildu piederumiem: elektronisku vertikalitātes palīdzību, pusautomātisku GPS precīzai pozicionēšanai un radio tālvadību. Šīs tehnoloģijas atbalsta uzstādītās sistēmas atbilstību, palielina produktivitāti un samazina kļūdas, kas uz ceļu objekta var izraisīt dārgu un potenciāli bīstamu pārstrādi.
Lai atrastu ceļu objektiem piemērotu konfigurāciju, izmantojiet 7 soļu konfiguratoru un pieprasiet demonstrāciju. Par iekārtas izvēli lasiet arī fotovoltikas iedzīšanas iekārtas izvēles ceļvedī.
Biežāk uzdotie jautājumi
Neatradāt meklēto? Apskatiet pilnu BUJ sarakstu. Sazinieties ar mums, izmantojot atbalsta pieprasījumu vai rakstiet [email protected].
Eiropas atsauces standarts ir EN 1317, kas pieņemts Itālijā un ir obligāts visām CE marķētām ceļu aizturēšanas sistēmām. Itālijā piemēro arī konkrētus ministriju dekrētus.
Aizturēšanas klases (N1, N2, H1-H4b) nosaka barjeras spēju apturēt dažādas masas un ātruma transportlīdzekļus. Tās nosaka ar triecientestiem, kuros izmanto reālus transportlīdzekļus.
Jā: pāļu novietojumam, dziļumam un vertikalitātei jāatbilst projektam un noturēšanas sistēmas norādījumiem. Daļēji automātiskais GPS un atbalstītā vertikalitāte ir opcijas, kas palīdz operatoram, taču pašas par sevi neapliecina uzstādītās barjeras atbilstību.
Jā, kopš 2011. gada visām Eiropā pārdotajām ceļu aizturēšanas sistēmām jābūt ar EN 1317-5 atbilstošu CE marķējumu.
